Hēmi Kelly talks to Atakohu Middleton about the journey towards Waha Aroha, Middleton’s first collection of short stories written in te reo Māori.

Kua roa a Atakohu Middleton (Ngāti Māhanga, Pākehā) e mahi ana i te ao pāpāho, ā, kua toru tekau tau ia e tuhi ana hei kiripāho, hei kaituhi kōrero hoki. Ko Kia Hiwa Rā! Māori Journalism in Aotearoa New Zealand, i whakaputaina i te tau 2023, tana pukapuka tuatahi. Ināianei, kua huri ia ki te ao tuhituhi auaha, ā, ko Waka Aroha: He Kohinga Pakipoto tana kohinga pakipoto tuatahi, he mea tuhi katoa ki te reo Māori.  

He maha ngā momo kōrero kei roto i te kohinga nei, arā, ngā kōrero pirihimana, ngā paki ā-whānau, ngā kōrero pohewa me ngā wheako o te hunga rangatahi. He ngāwari te āhua o tana tuhi, he mārama, he māmā te whai, engari he hōhonu tonu ngā whakaaro o ngā kaupapa kei roto. He pukapuka tēnei hei whakangahau i te kaipānui, arā, i te tangata kua matatau ki te reo, e ako ana rānei i te reo. 

I noho tahi māua ko Atakohu ki te kōrero mō tana pukapuka hou, mō tana huringa i te ao haurapa kōrero ki te ao tuhituhi auaha, me ngā wawata kei mua i a ia. I kōrero hoki māua mō te hiranga o ngā pukapuka taketake e tuhia ana ki te reo Māori, me tana tūmanako kia kaha ake te hunga kōrero Māori ki te tuhi i ā rātou ake kōrero.  

Hēmi Kelly: He aha te pūtake o Waka Aroha? Nō hea te whakaaro ki te tuhi i tēnei kohinga pakipoto?

Atakohu Middleton: I ū taku ako i te reo i te mutunga o ōku tau e 30. Mai, mai, he wahine ngākaunui au ki te pānui pukapuka. Ka taka te wā, ka nui taku hiahia ki te pānui i ngā pukapuka reo Māori. Heoi, he ruarua noa iho ngā kōrero taketake i tuhia tuatahitia ki te reo Māori mā te hunga pakeke. 

Nō reira, i huri au ki te tuhi pakipoto māmā hei whakangahau i a au, hei whakapakari i ōku pūkenga reo, me te tūmanako he kai pai pea mā te hunga kōrero Māori, inarā, mā te hunga e ngana ana ki te whakawhanake i ō rātou pūkenga reo, pēnei i a au nei. 

I whakauru au i tētehi o āku pakipoto tōmua ki te whakataetae o Pikihuia i te tau 2017, ā, ka tāia i te kohinga o Huia Short Stories 12. Hurō! Nāwai rā, ka toko ake te whakaaro ki te tuhi i te kohinga nei. Me tuku mihi ka tika ki a Tākuta Darryn Joseph, ko ia taku tino kaituhi reo Māori, ā, ko ia taku kaiārahi nōku e tuhituhi ana i  Waka Aroha.

HK: He aha koe i whai ai i te pakipoto, tē whai ai i te pakimaero?

AM: He mahi nui te pakimaero – me neke atu i te 60,000 ngā kupu! Me tīmata te kaituhi ki te tīmatanga, me ngōki i mua i te hīkoitanga, nē? Mā ngā pakipoto (1500-3000 ngā kupu) ka ako te kaituhi i ngā pūkenga o ngā kōrero auaha, pēnei i te waihanga i te tāhū o te kōrero, i te takiwā, i ngā kiritoariri me ngā kiritoa, te momo tirohanga, me te tuhi kōrerorero tūturu, aha atu, aha atu. 

HK: I ō mahi kawe pūrongo, kua waia koe ki te tuhi i ngā kōrero pono. I uaua rānei te huri ki te tuhi kōrero pohewa?

AM: Āe mārika i uaua te huri ki te tuhi i ngā kōrero pohewa! I te tīmatanga, i kaha pakanga taku hinengaro kairīpoata ki taku hinengaro auaha. Kī mai ai te hinengaro kairīpoata, e kī, e kī, e kui, me ū ki te pono, tē taea e koe ngā kōrero te waihanga noa. Urupare mai ai te hinengaro auaha, me tuku tō pohewa kia rere, kia pārekareka ai ō pakipoto, kia kaha rā! Nāwai rā, ka ngū haere te reo kairīpoata, ā, i tukua ōku whakaaro auaha kia rere.

HK: He aha te tukanga ka whāia e koe ka huri ana koe ki te tuhi pakipoto?

AM: Ka tīmata au ki tētehi whakaaro, ki tētehi momo tangata, ki tētehi kōrerorero rānei, ā, ka waihanga i ētehi ao, i ngā kiripuaki hoki. Kātahi ka waihanga i tētehi raru, i tētehi wero rānei i waenga i ngā kiripuaki, ā ko te tāhuhu tērā o ngā kōrero.  

HK: Kua pānui au i tō pukapuka. Ko taku pātai, i ahu mai ēnei kōrero mō te hara me te tika i whea? He mea pohewa noa iho nāu? I mahi rānei koe i te ao pirihimana i mua? He kairapuhara rānei koe i mua? Tēnā, whakamārama mai.

AM: I katakata au i tō pātai. He tika tāu, e rima ngā pakipoto pirihimana i roto o Waka Aroha, ā, ka pā ētehi atu o ngā pakipoto ki te hara me te tika. Heoi, ehara au i te pirihimana i mua. Engari i ngā wā o mua, nōku e mahi ana hei kairīpoata nūpepa, he wā ōna i whai wāhi atu au ki te kāhui pirihimana, ā, kua roa te wā e aro ana au ki ā rātou mahi. 

Nā, nōku e whakaaro ana ki tētehi kaupapa pakipoto, i toko ake te pātai nei: He aha te momo tuhinga nama tuatahi huri noa i te ao? Ko te pukapuka taihara tēnā! Nō reira, i waihanga au i tētehi kiripuaki: He kairapuhara wahine Māori e mahi ana i roto i te ao kikokiko, i roto i te ao wairua hoki. Ko ‘Wairua’ te taitara o te pakipoto nāku i tuhi mōna, ā, ka tāia ki Huia Short Stories 14.  

Mō Waka Aroha, i hiahia au ki te tuhi i ētehi atu kōrero pirihimana mō te wahine nei, engari i mōhio mārika au, kāore e nui ana taku mōhio ki tā te pirihimana mahi, nō reira me pēwhea e tika ai aku kōrero mō ā rātou mahi. He mea pohewa noa iho ngā pakipoto pirihimana o Waka Aroha. Heoi, ko taku waimārie, i whakaae mai ētehi pirihimana ki te whakautu i āku pātai kia tika ai ngā meka i roto o āku kōrero.  

HK: Ko tēwhea o ngā kōrero paki tō tino i tēnei kohinga, ā, he aha ai?

AM: Ko te pakipoto e kīia nei, ko Waka Aroha, te tino pakipoto ki a au. Ko te pūtake o te pakipoto nei ko ngā kōrero a tōku pāpā mō ōna motokā papai nōna e rangatahi ana i ngā tau ono tekau. Koia tonu te āhua o te uhi. Ehara taku pāpā i te kiripuaki o te pakipoto, engari he nui ngā kōrero āna kei roto rā. I mate taku pāpā i te tau 2002, nō reira mā te pakipoto nei, ka ora anō āna kōrero.

HK: Ko tētahi mea i tino pai ki a au, ko tō pūkenga ki te whakauru i ngā tikanga Māori ki roto i ngā kōrero paki. Kāore e ākina ana, engari ka puta noa mai. I āta whakaarohia tēnei e koe?

AM: Kāore i āta whakaarohia ake. Ki te tuhi au mō te ao Māori, ka uru noa mai ngā whakaaro Māori, ngā tikanga Māori hoki. 

HK: I a au e pānui ana, he nui ngā kupu hou i tūpono atu ai au. He rawe tēnei. He nui ngā rauemi me ngā āhuatanga o tō tātou ao kāore anō kia tino mōhiotia whānuitia ngā kupu Māori mō ēnei mea. He aha te hua o te whakauru i aua kupu rā ki roto i te pukapuka?

AM: Ko te takiwā o te nuinga o ngā pakipoto, ko tēnei ao, nō reira i te whakamahi au i ngā kupu e hāngai ana ki tēnei ao. Heoi, i ohorere au i te nui o ngā kupu e tauhou ana ki a au mō ngā mea o ia rā, o ia rā, me te aha, i whakaaro ahau, tērā pea kei te tauhou hoki aua kupu ki te kaipānui. Ko te tūmanako mā te pānui e mau ai aua kupu i te pīnati o te kaipānui! Koia nei ētehi o ngā kupu hou ki a au: whakawhiri (to clasp the hands behind the back), whetau (reflex action), torohanga (fork of a tree). I ētehi wā, i riro nā māua ko Darryn i waihanga ngā kupu, pēnei i te karapu unuunu kahu (strip club), me te hākete ngaio (fitted suit-style jacket).

HK: He aha tāu e manako nei mō te pukapuka nei me ōna kaipānui?

AM: Ko tāku e tūmanako nei, mā te pānui e whakangahau ngā kaipānui, e piki ai hoki te māia o ngā tāngata e āhua mōhio ana ki te reo, pēnā i tō kitenga i ngā kupu hou rā. Tāpiri atu ki tēnā, mā te pānui pakipoto i te reo Māori e pakari ake ai ō rātou pūkenga reo, e piki ake ai hoki te māia ki te whakamahi i te reo Māori. 

HK: He nui ngā pukapuka e whakamāorihia ana, kāore i te pērā rawa te nui o ngā pukapuka e tuhia ana ki te reo Māori. Ki tō whakaaro, me pēwhea e nui ake ai ngā pukapuka pēnei i tāu?

AM: He pātai nui tērā. Mā te hiakai o te tangata ki te tuhi auaha, mā te ū ki te kaupapa hoki e puta mai ai ngā pukapuka. He mahi uaua, he mahi whakapau wā, ehara i te mahi whai moni! Ki tāku nei titiro, ko te tuhituhi auaha, he mahi aroha. E nui ake ai ngā pukapuka pēnei i tāku, me huri ngā arero Māori ki te tuhi. Kei Te Mātāwai me Toi Aotearoa ngā pūtea hei tautoko i te kaituhi, engari kāore e riro noa mai aua pūtea, me āta whai atu, ā, ehara i te mahi māmā. 

HK: He kupu āwhina tāu ki te tangata e hiahia ana ki te tuhi ki te reo Māori?

AM: Mahia te mahi! Mēnā ka rongo tō puku i te hiakai ki te tuhi, tēnā, e tuhi. Mā te ū ki te tuhituhi e puāwai mai ai ngā pūkenga ā-tuhi. Kātahi ka whakauru i ō pakipoto reo Māori ki te whakataetae o Pikihuia hei te tau 2027.

HK: Ki whea atu i konei? He aha te mahi ināianei?

AM: Kei te tuhi au i tētehi pakimaero taihara, ko tētehi kairapuhara wāhine Māori anō te kiripuaki matua. Kua eke ki te 20,000 ngā kupu, heoi, e tino pōturi ana te haere nā runga anō i te karanga a taku mahi whiwhi pūtea o ia rā, o ia rā. Ahakoa tērā, kei te tuhituhi tonu au! 

Waka Aroha: He Kohinga Pakipoto by Atakohu Middleton ($35, Auckland University Press) is available to purchase from Unity Books.